laiks->draugi->prieks.. vai vēl kas?
sestdiena, decembris 18, 2004
it kā nav laika. Nu ne jau tikai man - visiem pēc kārtas. Bet izrādās - laiku var atrast - ja labi grib :). Teiksim, priekš parunāšanās. It kā jau dumi to dārgo laiku tam tērēt - tak tik daudz darbu varētu tai vietā izdarīt. Bet laikam jau vajag cilvēkam runāšanos, citādi garie ziemas vakari tādi dikti vientuļi. Un ar draugiem parunāties, viņiem palīdzēt varbūt - tas vispār ir lieliski. Nemaz nebiju iedomājusies, ka prieks par draugiem, viņu lietām mēdz būt tik milzīgs (vai varbūt biju jau paspējusi to aizmirst?)
Iepriekšējā nedēļa galīgi nelikās tik labu turpinājumu sološa - likās, ka kādu draugu būšu pazaudējusi (kaut arī labu gribēdama, bet tomēr apzināti nepatīkamus apstākļus izraisot). Taču šonedēļ izradījās, ka neesmu vis, turklāt manai rīcībai ir acīmredzami panākumi :). Kā gan lai nepriecājas?! Kad par to domāju - vislaik smaidīt gribas :)).
Vienīgi mazā žirafe nekur nav pazudusi - tāpat sēž sarāvusies zem no kāda ezīša aizlienēta kažociņa. Ja kāds neuzmanīgi pieskaras - saritinās kamoliņā un dur. Tikai daži zina, kā tikt pie vēderiņa, kur adatu nav - kā tikt tuvāk. Daži nezina, ka aiz adatiņām kas (cits) slēpjas. Citi nesaprot, ka tās vēl joprojām ir adatiņas, kas dur. Bet ļaudīs ejot, nomaskējam adatiņas par dekorācijām, izliekamies, ka neko nezinām un cenšamies darīt visu pēc kārtas, lai tik nebūtu laika sākt domāt un pec tam skumt - piemēram, biedroties ar iepriekš īsti nepamanītiem draugiem. Lai gan laikam kaut pa jokam izteiktās idejās pavadīt vecgadu, risinot automātu teorijas uzdevumus (lai arī ar šampanieti), šķiet, iestigt nevaidzētu ;). Jāmeklē citi varianti.. Ir kāds labs piedāvājums?
{Uzklausīti noteikti tiks visi :) }
posted by Agzas @ 23:42
7 Comments:
Man prieks, ka Tev ir prieks par draugiem :) Draugi tam domāti, lai palīdzētu, un vispār gan jau dzirdēts teiciens - ko gan lai iesāk bez labiem draugiem ;) (zinu, par šo var daudz un dikti kasīties, bet daļa jau taisnības ir)
Bet par laika ritējumu - ir jau it kā žēl, ka tas ir tikai vienvirziena. Telpā tak var pārvietoties turp un atpakaļ, ja viena vai otra vieta nepatīk. Taču laiks rit tik uz priekšu, un mainīt tā ritējumu nevar. Var tikai mainīt to, kā pats izmanto šo laiku.
Un vēl kas - gan tai žirafei nāksies atdot ezītim aizlienēto kažociņu atpakaļ, citādi nabaga plikais ezītis vēl apvainosies ;)
M
kurš ta piedāvāja risināt jaungadā AT uzdevumus?
Nu mēs ar Lauru un Ozi tūlīt pēc Freivalda specsemināra jokojām :) Zinkā - kaut ko par kaut ko no šīs tēmas tak tomēr vaidzētu uzrakstīt.
Dzīve jau turpinās, vai ne? Gan jau būs labi. Domā uz priekšu, pagātne ir jau vēsture. Bet vēsture ir kaut kas tāds, kas ir jau aizgājis, kas vairs nenāks atpakaļ. Bet jaunība vēl turpinās, kaut nav vairs 18.
Jā, var gaidīt Jauno gadu kā brīnumu, var uz to skatīties kā uz kārtējo dienu nomaiņu, kārtējo mēneša nomaiņu. Vai tas būs brīnums, jeb tikai kārtējā mēneša nomaiņa ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Kā mēs sadomāsim, tā arī būs. Ideja, nevis matērija, ir primāra!
Vai žirafei zem ezīša kažociņa nav par šauru?
P.Ā.
Ja nebūtu matērijas, tad nebūtu arī idejas.
M
idejas parasti rodas pirmās - nav jau teikts, ka viņas nerodas no ne kā. Drošivien, ka pamatā ir kādas līdzīgas matērijas vai idejas. Bet konkrētajai matērijai ideja par viņu noteikti būs pirmā - ja vien šī matērija neradīsies kā blakusefekts. Un šajā gadījumā jau tā nevajadzētu būt.
Ļoti zinātniski ;)
M
Ierakstīt komentāru
<< Home