uzsniga sniedziņš balts...

šodien nācu mājās no tramvaja, mazliet sniga sniegs. Domāju, cik tomēr labi, ka transports nav pie mājas - tas laiks ejot - patiesībā man patīk - visādas domas un sajūtas rodas. Gāju un dungoju nezkāpēc -

Uzsniga sniedziņš balts

Balts, kā vissmalkākie milti

Uzsniga sniedziņš balts

Un zemei palika silti



Vienmēr uz pasaules kāds, kuram bez tevis ir auksti

Un pat aiz pasaules vēl vajaga siltu plaukstu



Saule kad miegu guļ

Mēness kad staigā pa parku

Spuldzes kā actiņas spīd

Un pat vēl izdzēstas sargā



Pelnrušķīt, laiks ir laiks, ceļš tavs drīz vedīs uz pili

Paciet vēl grambas šīs, drīzi nāks mākoņi zili



Ja tevi nemīl neviens,

Tev taču ir ko mīlēt

Labajā nosprūst naids

Kā bulta ozola zīlē



Vienmēr uz pasaules kāds, kuram bez tevis ir auksti

Un pat aiz pasaules vēl vajaga siltu plaukstu

Tāds arī tagad noskaņojums. Jauka dziesmiņa. Kaut kā sader ar šo laiku šogad - pagāšgad arī. Tik, kamēr varu, meklēju iespējas, lai Jaungads būtu uz bišku priecīgākas nots. Nu tik labs kā pirms diviem gadiem noteikti nebūs, bet var jau pacensties sev vismaz kaut kādu svētku sajūtu izveidot. Šodien vismaz pirmā nopietni nenopietnā ideja par svinēšanu radās - jautājums tikai, vai izdosies realizēt, bet pārāk bezcerīgi neliekas. Labi, ka kaut kur ir atrodami arī citi traki un nosalt nenobijušies cilvēki ;) {sveiciens Jānim un Lienei}.
heh :), uzrakstīju un sajūta vairs nav tik skumīga :). blogs laikam tiešām ir laba lieta.