vai eksistē zāles pret vientulību?

Skatījos vakar pa TV dīvainu filmu - "8 sievietes". Pati filma ne īsti aizrāva, ne īsti ne, bet kaut kas tajā visā man patika. Īpaši saistīja viena dziesma, kurai pat vienu pantiņu apmēram paspēju pierakstīt:

Lai neuzmāktos vientulība
Cits stāda puķes, cits suni tur
Es tevi gaidu, ilgojos,
Lai samelotu sev, ka neesmu viens

...tas laikam arī ir tas, no kā lielākā daļa ļaužu visvairāk baidās - lai nebūtu vientuļi. Kārpās pa dzīvīti, lai justos kaut cik, kaut cik ne-vientuļi. Citiem sanāk labāk, citiem sliktāk. Ir daži, kam ar pāris reizēm nekas dižs nav sanācis, un kas visai šai padarīšanai atmetuši ar roku - ja jau neesot lemts būt laimīgam, tad nav jēgas censties. Bet tad tomēr nevar izturēt to stāvokli, kas tādā gadījumā iestājas un cenšas sevi padarīt priecīgu mākslīgi. Nez vai tas ir tā vērts - manuprāt jau noteikti nav. Tad jau labāk es ķepurojos kā tā pele pa piena trauku ārā no problēmām, nepatikšanām un rutīnas. Zinu, ka rezultāti kaut kādi vismaz tam pasākumam būs, un daudz sliktāk jau nekļūs. Nu ja nu vienīgi spēkus jāpatērē diezgan daudz visādām tādām lietām. Bet man kā cilvēkam laimējies - ir iespējas tos spēkus atjaunot :). Lieliski taču! :)
Un jā, manuprāt ir zāles pret vientulību - kaut vai tās divas pirmās rindiņas dziesmas pantiņam. Kamēr cilvēks kaut ko dara un, īpaši, ja spēj būt noderīgs, tikmēr vientulība stāv pa gabaliņu vai iet citur pasaulē sev upuri meklēt.
Tad nu veiksmi darbojoties! :)