par neveiksmīgiem un veiksmīgiem projektiem

Kaut kā ilgi nav sanācis rakstīt... Vienreiz pat taisījos rakstīt, bet izlēmu par labu gulētiešanai. Tagad ir grūti gulēt mazāk kā 6h - vai nu nedzirdu modinātāju, vai pa miegam viņu izslēdzu, vai arī nepaspēju pārlikt zvanu par 5 minūtēm vēlāk (aizmiegu).
Bet tēmu kaut kā negribas palaist - pieņemsim, ka es šodien jau esmu izgulējusies arī priekš šīs nakts ;)


Atkal saskāros ar pasauļu celšanu un graušanu. Šoreiz kaut kā ne tik tuvu tam stāvu, tādēļ tas ir viens no iemesliem, ka mani tik ļoti "neaizķer". Otrs iemesls ir tāds, ka es jau no paša sākuma domāju, ka nu nav pareizi. Ir taču bieži tā, ka liekas - "šitas notiek pareizi - tā tam arī jābūt", kaut vai tik prastā piemērā kā filmas. Bet citreiz atkal liekas - "bāc, nu šitā nav pareizi. Vai tad nav kaut kas, kas to visu uz īstā ceļa varētu uzbīdīt?". Otrais gadījums ir daudz interesantāks kā pirmais, jo tā turpinājumam ir daudzi scenāriji.

Viens no tiem saucas - 'ja liekas, tad sasitas' - tas nozīmē, ka kļūdījusies esmu es (nu vai kāds, kas par to pareizību/nepareizību domāja). Šim scenārijam ir tāds nedaudz abloms (sasišanās), nu bet vismaz nevienai pasaulei jāgrūst nav (ja par pasaulēm runājam). Tas laikam arī ir vislabākais rezultāts. Protams, neviens no ārpuses jau nekad nevar zināt precīzi, kas notiek tai uzceltajai pasaulei iekšpusē, ja vien pats nav viens no tās celtniekiem.

Vēl viens beidzas ar to, ka kāds tomēr uzbīda uz "pareizā ceļa", pirms vēl pasaulei izvēlēts būvplacis un saskaņoti projekta izpildītāji. Šeit var būt bīdīšanas seku sliktā puse, atkarībā no tā, cik ātri un agri bīdītājam izdevies bīdīšanas pasākums. Jo agrāk un ātrāk, jo mazāk zaudējumu/ievainojumu, to skaitā arī paliekošu. Te gan var bijuši potenciālie projekta izpildītāji pēc kāda laika nodarboties ar pareģošanu no sērijas "ja būtu, tad būtu". Bet tā jau vienmēr.

Reizēm potenciālie projekta izpildītāji bez kāda bīdītāja zina, ka nav jau īsti "pareizi", bet tomēr izlemj par kopīgu pasaules celšanu. Parasti tādāļ, ka ir kaut kas vai kāds, ko/kuru potenciālā projekta izjukšana iespaidotu ļoti negatīvi. Šī gadījuma nākotnes iespējas sakrīt ar tām no nākamā šajā spriedelējumā apskatītā gadījuma.

Gadās, ka bīdīšanas pasākums beidzas neveiksmīgi, bet tomēr ar kādu rezultātu - kādam no projekta izpildītājiem iedvesta "pareizā ceļa" perspektīva. Vienīgais - viņš/viņa negrib tos ievainojumus un/vai zaudējumus, kas rastos veiksmīgas bīdīšanas rezultātā. Un sākas projekta izpilde, t.i. - pasaules celšana. Ja "pareizā ceļa" perspektīva nav pietiekami rožaina, lai to paturētu prātā, pasaules celšana turpinās, un varbūt tikai pašās beigās vajag kaut ko nožēlot. Labāk jau ka ne - gadās, ka šis variants pāriet uz variantu 'ja liekas, tad sasitas' - šajā gadījumā sasitas bīdītājs vai "viena tante teica". Un tad ir labi (protams, projekta izpildītājiem). Gadās, ka bīdītājs nav nepieciešams - pietiekami urdoša apjausma uzrodas pašam sazin no kurienes. Tad sanāk pamest pusuzceltu pasauli un pārējo laiku klusi pie sevis, vai mazliet skaļāk īgņoties, ka "viss tak varēja būt citādi, ja..". Vai arī ir izeja - pasaules sagraušana. Atkal - jo pēc ilgāka laika šis notiek, jo lielāki zaudējumi/ievainojumi. Un tad "viena tante teica" var skaļi bļaut: "bet es taču teicu!!"

Eh, ja vien tām "vienām tantēm" varētu vienmēr ticēt. Nu kaut vai būtu vismaz viena pati "viena tante teica", kas vienmēr saka taisnību un teicami pareģo. A bet nekā. Dumajam cilvēkam pašam jāsaprot, kā tad nu tur būs ar to potenciālo projektu un akli jāuzticas savām tā-brīža izjūtām. No šī arī rodas sajūta, ka pasaule ir duma. Bet ko gan tu viņai padarīsi bez tantes-orākula. Lai gan - neviens jau neteica, ka ar tanti-orākulu debesis būtu zilākas un zāle zaļāka. Gan jau atrastos cilvēki, kas prastu tanti-orākulu teicami izmantot.
Nu re - kaut kā sanāca ieiet ciklā, jo es jau tikai tādēļ par konkrēto gadījumu domāju, ka "nav pareizi", ka man viens no potenciālajiem izpildītājiem likās izmantotājs. Šķiet, ka sanāca viņam dabūt, ko vēlējās, bet ne uz pietiekami ilgu laiku. Un šitā visa dēļ tagad sliktāk ir vismaz 4 cilvēkiem. Tiesa arī tādēļ, ka otrs cilvēks attapās vēlu. Bet kā saka - labāk vēlu kā nekad.
Man tagad žēl viņus visus - arī domājamo izmantotāju. Tomēr cerams vismaz, ka bijušajam celtniecības partnerim ceļš būs rožaināks.

P.S. Ja kāds zina ja ne teicamu, bet vismaz labu tanti vai onkuli orākulu, noteikti dodiet ziņu :). Negribās tērēt spēkus un laiku neveiksmīgos pasauļu celšanas mēģinājumos (šobrīd gan viss liekas potenciāli skaisti, stabili un izturīgi..)