Agzas prātojumi

3 fāzes izdevības pielabināšanai

otrdiena, oktobris 09, 2007

Izdevības ir visapkārt cilvēkiem, bet no tām tikai maza daļa tiek realizētas. Protams, visur kur vien var, iejaucas Mērfija likumi; cilvēki pēc dabas ir bailīgi, tādēļ baidās par to, kas nu būs, ja to izdevību ķers aiz rokas un mēģinās izmantot - vieglākais vienmēr ir pavērot iespējamo izdevību un pēc tam izlemt, vai to mēģināt izmantot vai nē. Tas arī nemaz nav tik slikti, jo ir zināms ne viens vien gadījums, kad "fū, labi ka es neko nedarīju". Tik vienīgi tai vērošanas laikā būtu vēlams sagatavoties izdevības sekām (gan tām, kas būs, ja tā tiks izmantota, gan tām, kas būs, ja netiks, gan arī tām, kas radīsies, ja izmantošanas laikā kaut kas noies greizi - nekad tak nevar visu zināt) - pretējā gadījumā pēc tam, kad izdevība būs pagājusi var sanākt šāds vai tāds abloms. Visi tak zin tās nopūtas - "ak, ja es tikai būtu/nebūtu ...".

Vērošanas sākumā parasti rodas aizrautība par to, ka izdevība ir parādījusies (grūti izbēgt - rodas pat neapzināti). Bieži tai pievienojas sapņošana par to, kā varētu būt. Tas nav slikti - cilvēks ir laimīgs, smaidīgs. Bet kas notiek tad, ja izdevība izgāzusies? Abloms tāds, ka nemetas.

Tāpēc es biju ieviesusi sev izdevības pievilināšanas 2. fāzi - lai abloms, ja nu viņš ir, tad tāds piezemēts, jau iepriekš pieņemts. Tiesa, šito 2. fāzi nemaz visos gadījumos tik viegli nevar noorganizēt - īpaši, ja tā priecāšanās fāze situsi augstu vilni. Tomēr, ja papūlās (vajadzības gadījumā ņemt palīgā draugus, pat ja viņi nesaprot, kamdēļ tas man ir vajadzīgs), izdodas. Ok, jūtos nodrošinājusies pret sāpīgu apdauzīšanos. Tomēr jo pesimistiskāk iespējai pieiet, jo iespējai mazāk patīk. Viņai vispār patīk smaidīgi un laimīgi cilvēki, taču viņa kā maza kaza - bieži spītējas un tad visiem par spīti pierāda šādu vai tādu Mērfija likumu, varbūt pat daudzus uzreiz.

Šo te pēdējo faktu biju piemirsusi savā cīņā ar ablomu, bet nez kāpēc pirms neilga laiciņa tas iešāvās prātā. Divos vārdos - jātic labajam. Vai nav dzirdēts par daudziem gadījumiem, kad ticēšana devusi spēkus dažādās grūtībās. Tāda tad arī ir tā trešā fāze, lai izdevību pielabinātu - viņai jātic. Bet kaut kur dziļāk nebūtu par skādi nobāzt kādu faktu ablomu apdrošināšanai.

Lai izdodas! :)