Attiecības, pielāgošanās un matemātika

Vienmēr domāju, ka 2 cilvēku attiecībās neiztrūkstoša sastāvdaļa ir nepieciešamība pieņemt kādu lietu otra īpašībās/rīcībā vai tml., ko ne pārāk gribas pieņemt. T.i., ka noteikti būs kas tāds, kas vairāk vai mazāk kritīs uz nerviem, taču ko gandrīz noteikti būs iespējams pieciest vai pieņemt, ja vien pārējais tai cilvēkā būs pietiekami vērts attiecību veidošanai/uzturēšanai. Tomēr tagad esmu pamanījusi kādu iespējamo izņēmumu šajā jautājumā un nevaru saprast, vai tas tiešām varētu būt izņēmums vai arī es vienkārši vēl neesmu uzzinājusi to sastāvdaļu, ko būtu jāpiecieš.

Ja skatās tā tīri matemātiski, lietas var sadalīt 2 kopās - tajās, ko var zināt neesot attiecībās ar cilvēku, un tajās, ko uzzina tad, kad attiecības jau ir. Ir diezgan liela varbūtība, ka tāda traucējošā lieta ietilpst nevis 1., bet 2. kopā, tādēļ diez vai ir prātīgi par šādu it kā izņēmumu pārāk sajūsmināties. No citas puses, esot attiecībās tak vienmēr atklājas vēl kāda 2. kopas lieta, t.i. tāda, kas nav forša, bet par kuru agrāk nezināja. Izejot no šī nematemātiskā fakta varbūt tomēr ir vērts sajūsmināties ;). Savukārt, ja ir vērts sajūsmināties, tad būtu diezgan stulbi vienīgi sajūsmināties.

Diemžēl par šo jautājumu skaidrība var rasties tikai to pārbaudot (nupat laikam es atklāju arī rekursiju... ), bet pārbaudīšana nav nekāda elementārā operācija nevienā ziņā. Un šeit pat ar orākula pateiktu "go for it" nepietiktu, ja vien viņš nepateiktu arī, kā to izdarīt.

Njā, cik gan briesmīgi sarežģīti un piņķerīgi var uzrakstīt dažas lietas ;). Lai nu kā, šobrīd es esmu optimiste , kas piedevām ir sākusi ticēt, ka pilnīga saderība starp diviem cilvēkiem ir iespējama :).