Mana sapņu neloģika

Sapņošana ir viena no tām lietām, kuru dēļ man patīk gulēt. Gan īstie sapņi, gan nomoda sapņi, aizmiegot un reizēm arī atmostoties. Atmostoties gan retāk, jo tad visbiežāk pamošanās ir iztraucējusi kādu interesantu sapni un es vairs nevaru uzzināt, kas "īstenībā" notika tālāk - varu tikai iztēloties, kā man labpatīkas, bet tas jau vairs nav godīgi ;)

Nomoda sapņus var saukt arī par fantāzijām, bet man labāk patīk tas pirmais vārds, jo otrais nez kāpēc asociējas ar cita veida domām - varbūt tādēļ, ka senos laikos TV programmā kā viens no pēdējiem ierakstiem bija minēts nosaukums, kas saturēja šo vārdu :D
Nuvot, un ar tiem nomoda sapņiem ir tikpat neinteresanti kā ar īstajiem - tie gandrīz visos gadījumos nepiepildās. Reālajiem sapņiem daudzos gadījumos tas būtu visnotaļ piedodams, jo, piemēram, ir diezgan nereāli, ka es pēkšņi varēšu lidot arī īstajā dzīvē, vien paļaujoties uz specifisku savu roku vēzēšanu. Tomēr nomoda sapņi taču parasti ir par kaut ko samērā reālu - nu tādu, kam būtu pietiekmi liela varbūtība notikt arī reālajā dzīvē. Bet arī - nepiepildās - labākajā (tuvākajā) gadījumā ir izmainīta vai nu vieta, vai laiks, vai darbojošās personas. Turklāt bieži vien šīs izmaiņas ir uz kaut ko tādu, kas nomoda sapņa laikā galīgi nebija prātā.

Saliekot to visu kopā, no pieredzes šķiet, ka nomoda sapņiem iespējams piepildīties tikai un vienīgi ar izmaiņām laikā, vietā vai personās. Liekas, ka no šīm 3 izmaiņām vismazāk kopējo ainu traucējošā ir vietas izmaiņa. No tā, savukārt, var secināt, ka jo vairāk vietās nomoda sapnī tiek "izspēlēts" kāds sižets, jo mazāka tam iespēja piepildīties. Galīgi neforši. It kā tāda normāla secinājumu loģika, bet baigi gribas, lai šī loģika nebūtu patiesa, jo man patīk nomoda sapņi, un es negribu ar to pieļaušanu vien minimizēt to iespēju piepildīties...