duma, dumāka, visdumākā ;)... nja

Jau biju sākusi domāt, ka varbūt neesmu pavisam duma. Bet šodien man atsūtīja e-pastu, kura dēļ tagad, iespējams, grūti aizmigt būs. Kāda nopietna IT kompānija piedāvā darbu - izskatās, ka par visu var vienoties. Bet man jau ir darbs, kas man patīk, vienīgi cita lieta - kādas tur ir izaugsmes iespējas savā sfērā un cik par to maksā... Lai kā negribētos atzīt, bet arī pēdējai no šīm divām lietām manā dzīvē ir pietiekami liela nozīme, lai tā dēļ mainītu pastāvošo kārtību.
Un tagad tik daudz visādas lietas galvā - iet, neiet, skatīties, mēģināt {bet es taču neko nemāku! draugi gan saka, lai neuztraucos - gan iemācīs}; bet kā tad ar tagadējo darbu - man tak tur patīk, tur ir labi, jauki, man patīk atmosfēra un es dievinu tos cilvēkus, turklāt es viņiem patiešām vajadzīga esu. No otras puses atkal - tas ir ļoti labs piedāvājums - ne kuram katram sūta uz nezināmu e-pastu tādus. Laba firma - pazīstama, viss, kas tur ir, izklausās ļoti labi {nu jaa, taa jau vienmēr, bet es ticu..}, savienojams ar mācībām, izaugsmes iespējas. Un pašai nav jāmeklē - darbs pats ieliekas rokās. Tikai jāpaņem. Un atkal - man negribas pievilt tagadējos kolēģus, nu negribas aiziet, es negribu būt tāda egoiste. {un atkal - draugi teica, ka datubāzi pašreizējajam darbam varbūt pat labāk mācēšu uztaisīt, paralēli strādājot citur. T.i. ideja par datubāzi man nav jāatmet}.
Pateiktu saviem radiniekiem, viņi noteikti būtu par aiziešanu bez vārda runas. Bet es tak neesmu tik ļauna!
Un žirafīte sēž stūrītī - maza, duma un nobijusies...

gadalaiki

aizgāja rudens, atnāca pavasaris.. un zemei palika silti... Vai uz ilgu laiku?
Un ko žirafei dariit? Skriet rudenim līdzi vai skatīties pavasara puķēs un gaidīt vasaru?

Jāņi Baldonē jeb Kā es sagaidīju jauno gadu :)

Kāda šodien lieliska diena! :) Pareizāk sakot, jauki notikumi bijuši - pirmkārt jau astotnieks Haosā, kur labākajā gadījumā cerēju uz 6, tad 3h pirms laika beigām perfekti strādājoša programma ASMā(Assembler) uz lieldatora pie Stroda, vēl pāris sīkāku jauku lietu un kā mirdzošs vainags visam - beidzot atklājušās, zvaigžņotās debesis ar milzi Orionu nostājušos tieši uz manas mājas :).

Bet patiesībā jau stāsts par Jāņiem, ui, t.i. Jauno gadu ;) (pilnīgi nopietni - man patiešām gribas apjautāties cilvēkiem nevis, kā viņi nosvinējuši Jaungadu, bet ko darījuši Jāņos. Varbūt arī tāpēc, ka es to sagaidīju kopā ar diviem šī vārda nēsātājiem mūsu 5 cilvēku vidū.)
Jau no iepriekšējiem ierakstiem bija paredzams īsti ekstrēma Jaungada sagaidīšana - Baldonē, meža vidū pie observatorijas bibliotēkas. Šī pasākuma iniciatoriem - man un Jānim B. pievienojās Anda, Mārtiņš un Jānis C. un mēs ar paiku un ne tikai somās ar autobusiņu devāmies Baldones virzienā. Galapunktā nokrāvām savas mantas pie mūsu apmešanās vietas un sākām strādāt - pavisam nopietni. Tie lielie un mazie zari, kas tika vilkti no visām pusēm uz iecerēto ugunskura vietu bija nepatīkami slapji un līdz ar to arī auksti. Bet gan sals, gan nobrāzumi tika ignorēti. Puiši centīgi nogāza divas egles un krēslas laikā (ap puspieciem) mūsu nometnē jau sprēgāja ņipra uguntiņa.
Nekad nebiju domājusi, ka makaroni ar kausētu sniegu varētu būt ēdami. Bet izrādījās ļoti garšīgi - tāpat kā neskaitāmās tējas krūzes, kas ar šādā pašā veidā iegūtu ūdeni tika tukšotas visu nakti. Bija mums arī sildītājs, taču "pēc aprēķiniem", siltuma zudumi tajā neapkurinātajā mājā bija 95%, tāpēc kaut arī tas, nabags, darbojās visu nakti, pie ugunskura tomēr bija siltāk. Tika ceptas desas, kā jau pie ugunskura pienākas; sildītas nosalušās un izmirkušās kājas, brīžiem kūpošām zeķēm un arī plikām kājām. Mūsu trīs drosminieki pat izdomāja pārbaudīt sasildītu, bet pliku kāju izturību skrējienā pa sniegu no ugunskura vietas līdz mājai un atpakaļ (tik tuvu tas nemaz nebija, ja tā padomā). Reizēm likās, ka patiešām ir kāda pavēsa vasaras nakts, pie tam apkārt ugunskuram bija vēl tīri zaļa zālīte. Tikai, kad reizēm pacēlām acis augstāk, atklājās - ui, sniegs! :)
{Sildām kājiņas}
Tā kā ar sagādātajiem zariem ugunskuram zimā pietiktu labi ja divām stundām, nācās domāt par nopietnākas malkas iegūšanas veidiem... No mežā nokrautas bluķīšu kaudzes divās tūrēs/ekspedīcijās tika atgādāti kādi 12, saskaldīti, izžāvēti un nokurināti. Tas pats liktenis piemeklēja pāris klēpjus malkas no vistuvāk ieraudzītās malkas grēdas.
Tieši pirms pusnakts tika noskaidrots pareizs laiks un Jaungads sagaidīts, kā jau tas pienākas - ar šampanieti un arī apelsīnu sulu (-ne jau visi mūsdienās lieto alkoholu). Arī mūsu salūts ar tostiem katrai raķetei likās īpaši jauks un skaists, kau arī nevienas pilsētas dome tur nekādus miljonus netika ieguldījusi. Gandrīz visām raķetēm labpatikās lidot pa labi - nez kāpēc tikai Jānim C. tā aizskrēja pa kreisi ;). Laikam tāds gads būs ;))
{Mūsu bariņš - bez fotogrāfa}
Pims brauciena likās, ka jānodrošinās ar kārtīm/spēlēm utml. lietām, ko darīt, jo likās, ka visu nakti sēdēt būs ļoti garlaicīgi. Patiesībā garlaicīgi nebija nevienu brīdi. :)