Jo vairāk draugu, jo labāk? ...
otrdiena, maijs 03, 2005
Savādi, ka cilvēki tic tam, ka jo vairāk vietās, laikos utml. tu gadies, jo vairāk tev draugu. Nu cilvēku iepazīšanai šādas vietas un laiki ir ideāli, bet vai tiešām ir vairāk draugu?
Nupat sāku domāt, ka diez vai tā ir. Jo vairāk vietās es gados, jo vairāk vietās mani uzskata par savējo. Taču ne līdz galam savējo. Par jaunām vietām un cilvēkiem it kā būtu saprotams, kāpēc - ir jāpaiet laikam, līdz cilvēks kļūst par "pa īstam savējo". Bet izrādās paiet daudz mazāks laiks, lai tu vairs nebūtu "pa īstam savējais" tajās vietās, kur pat pavisam nesen (daži mēneši, piemēram) esi tāds bijis un joprojām vismaz pats esi tādās domās, kaut arī "tajā pašā vietā un laikā" vairs neesi tik bieži kā agrāk.
Iesāpējās, sadusmojos, bet pratu noslēpt - nu it ka sīkums taču, bet jūtos nez kāpēc nodota. Laikam jau tāpēc, ka tās domas atšķirīgas par "tās pašas vietas un laika" brīžiem tagad, salīdzinot ar pārējo domām. Nu bet ko darīt - kā saka angļi - "you cannot have the cake and eat it".
Un galu galā visam ir arī pozitīvās iezīmes ilgas gulēšanas no rītiem, mazāka stresa gan par notiekošo darbā, gan par nepārāk patīkamiem notikumiem (kuriem aizmirsies vai neiespējami pietiekami sagatavoties) hokeja, jūras, mācību, picu u.c. jauku lietu un galu galā šī bloga ieraksta (ko jau sen gribēju, bet nebija īsti par ko rakstīt) paskatā. Gan jau īsā laikā šī notikuma emocijas tiks pārkrāsotas ar citām un viss liksies daudz saulaināks :).