jo tālāk, jo vairāk auzās
pirmdiena, janvāris 21, 2008
Tās ir kkādas šausmas - man, kam pēc idejas mācīties patīk, un kura ir arī samērā apzinīga, tās mācības ir apnikušas tiktāl, ka es bezmaz ar mieru kādam citam malku skaldīt nekā rakstīt savu maģistra kursadarbu. Papildus tam vēl 2 priekšmeti tiks pārbīdīti uz vēlāku laiku, jo vienkārši nav iekšā to visu izdarīt. Šķiet, ka pirmo reizi vēsturē semestra laikā lažojos un - lūk kur rezultāts. Par laimi tā ir mana pēdējā sesija uz diezgan ilgu laiku. Un vēl par laimi vairs es sev nespiedīšu dabūt nekādus sarkanos diplomus. Varjaubūt, ka šī mana iegriba spēlē pozitīvu lomu, jo bez tā diez vai mani kāds šobrīd vispār piespiestu mācīties. Ir palikuši 4 priekšmeti, kursadarbs, maģistra darbs. Pēdējā jādabū vismaz 9, iepriekšējos 5os - max divi 8, pārējās atzīmes augstāk. Tomēr tāpat šobrīd daru vairāk kādus nevajadzīgus sīkumus nekā mācos (nupat, teiksim, pārmigrēju grāmatzīmes no desktopa kompja uz portatīvo, nu un šis ieraksts blogā jau arī kursadarbu uz priekšu nevirza)...
Šobrīd mācīties vajag, vajag, vajag - dzīvot varēšu pēc tam ;) Darīšu lietas, ko gribu darīt - iešu runāties ar angļu sarunvalodas skolotāju Nensiju, iešu klausīties, ko Rūmnieks stāsta par datordzelžiem, un vēl uz baseinu, un vēl dejot :) mmm, cik labi tas viss skan :)
Bet tagad jāsaņemas un jāmežģī galva tālāk (vēl joprojām nav skaidrs, par ko īsti ir mans kursadarbs, bet līdz nodošanai 3,5 dienas)...
Etiķetes: mācības