Enerģijas likumi
otrdiena, maijs 25, 2010
Vakarvakar prātoju... Daudzi mani draugi saka, ka man ir ļoti daudz enerģijas. Nevarēju izdomāt, kur es to enerģiju ķeru, jo ik pa laikam liekas, ka lietoju jau kaut kādas apslēptās rezerves un tūliņtūliņ enerģijas bākas bultiņa rādīs, ka tukšs un nav vairs. Bet katru reizi tā enerģija no kaut kurienes tomēr uzrodas*. Turklāt ne jau tajos brīžos, kad cenšos to nomakšķerēt ar optimismu, pozitīvismu, smaidu. Tieši otrādi - tajos gadījumos ir tāda mākslīguma sajūta, kas vairāk liek sevi žēlot nekā pašai darboties. Bet tad, pēkšņi, it kā ne no kurienes, un varu atkal sperties tālāk ar pilnu duku.
Šodien laikam izdomāju - tas varētu nākt no mazaiem izaicinājumiem. Tiem, kuri īslaicīgi, aši rīkoties, funktierēt prasoši un arī ātri dod rezultātu. Savukārt tie lielie izaicinājumi, tie ir īsti enerģijas rijēji. Kamēr vēl acu priekšā ir skaidri redzams, uz ko tiekties, vēl var piespiesties, taču, ja nobrūk un nesanāk, tad nākas biedēt sumjas, dusmas un depresiju, kas tā vien glūn aiz stūra, lai nāktu ciemos.
* nemēģiniet iestāstīt, ka no ēdiena - šeit enerģija<>spēki. Enerģija domāta vairāk kā vēlme rīkoties.
Etiķetes: enerģija