uzsniga sniedziņš balts...
pirmdiena, decembris 27, 2004
šodien nācu mājās no tramvaja, mazliet sniga sniegs. Domāju, cik tomēr labi, ka transports nav pie mājas - tas laiks ejot - patiesībā man patīk - visādas domas un sajūtas rodas. Gāju un dungoju nezkāpēc -
Uzsniga sniedziņš balts
Balts, kā vissmalkākie milti
Uzsniga sniedziņš balts
Un zemei palika silti
Vienmēr uz pasaules kāds, kuram bez tevis ir auksti
Un pat aiz pasaules vēl vajaga siltu plaukstu
Saule kad miegu guļ
Mēness kad staigā pa parku
Spuldzes kā actiņas spīd
Un pat vēl izdzēstas sargā
Pelnrušķīt, laiks ir laiks, ceļš tavs drīz vedīs uz pili
Paciet vēl grambas šīs, drīzi nāks mākoņi zili
Ja tevi nemīl neviens,
Tev taču ir ko mīlēt
Labajā nosprūst naids
Kā bulta ozola zīlē
Vienmēr uz pasaules kāds, kuram bez tevis ir auksti
Un pat aiz pasaules vēl vajaga siltu plaukstu
Tāds arī tagad noskaņojums. Jauka dziesmiņa. Kaut kā sader ar šo laiku šogad - pagāšgad arī. Tik, kamēr varu, meklēju iespējas, lai Jaungads būtu uz bišku priecīgākas nots. Nu tik labs kā pirms diviem gadiem noteikti nebūs, bet var jau pacensties sev vismaz kaut kādu svētku sajūtu izveidot. Šodien vismaz pirmā nopietni nenopietnā ideja par svinēšanu radās - jautājums tikai, vai izdosies realizēt, bet pārāk bezcerīgi neliekas. Labi, ka kaut kur ir atrodami arī citi traki un nosalt nenobijušies cilvēki ;) {sveiciens Jānim un Lienei}.
heh :), uzrakstīju un sajūta vairs nav tik skumīga :). blogs laikam tiešām ir laba lieta.